Biežāk uzdotie jautājumi

Neleģēts alumīnijs reaģē ar skābēm un sārmiem, un tā virsma var izmainīties pat tad, ja tas bijis tikai saskarē ar ūdeni. Melnus traipus uz alumīnija dēvē par „ūdens traipiem”. Šāds alumīnijs, ko bieži vien izmanto, piemēram, ķiplokspiežu izgatavošanai, nav piemērots mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā, jo bojājumi ir neatgriezeniski. Attiecībā uz alumīnija katliem un pannām ieteicams konsultēties ar ražotāju, lai uzzinātu, vai priekšmeti ir piemēroti vai droši mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā. Pat redzamais alumīnija slānis katlu un pannu pamatnēs var nozīmēt, ka šie trauki nav piemēroti mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā.

Pirms trauku mazgājamās mašīnas piepildīšanas notīriet visas viegli notīrāmās ēdiena paliekas. Sākotnējā skalošana izlietnē nav nepieciešama, un tā nav ieteicama vides apsvērumu dēļ. Vienīgais izņēmums ir paliekas, kas nešķīst ūdenī, piemēram, spināti, cigarešu pelni vai sasmalcināti garšaugi. Tās vispirms jānomazgā, citādi tās pielips citiem traukiem.

Traukiem nodalījumos ir jāstāv stabili. Glāzes jānovieto īpaši stabili, lai tās netiktu sabojātas, saskaroties cita ar citu. 

Tases var novietot nodalījumu stūros, bet dziļos traukus vislabāk novietot vidū. Ieteicams nelikt priekšmetus virsū citiem nodalījumā esošajiem traukiem, jo tie var radīt traucējumus smidzināšanai, kas neļaus ūdenim piekļūt visiem trauku mazgājamajā mašīnā esošajiem priekšmetiem. 

Pārliecinieties arī, vai smidzinātāji var brīvi griezties.

Lieli priekšmeti jāliek zemākajā nodalījumā, bet mazi un trausli priekšmeti, piemēram, glāzes un tases, jāliek augšējā trauku nodalījumā.

Galda piederumus jāievieto tam paredzētajā vietā ar lejupvērstiem rokturiem.

Plastmasas izstrādājumi ātri deformējas trauku mazgājamajās mašīnās ar atsegtiem sildelementiem, ja tie tiek ievietoti apakšējā trauku nodalījumā. Tāpēc visus plastmasas priekšmetus vislabāk likt augšējā nodalījumā.

Pēc programmas beigām trauku mazgājamās mašīnas durvis dažas minūtes jāatstāj pusvirus, lai trauki atdzistu. Sāciet ar apakšējo nodalījumu, lai augšējā nodalījumā palikušais ūdens nepilētu uz sausajiem traukiem, kas atrodas apakšā.

Ja trauku mazgājamo mašīnu lieto pareizi, to nav nepieciešams katru dienu tīrīt, jo tīrīšanas kamera un nodalījumi trauku mazgāšanas ciklā tiek iztīrīti automātiski. Tomēr tajā esošie sietiņi jātīra regulāri. 

Ja pievienots pārāk mazs daudzums mazgāšanas līdzekļa, no traukiem netiek notīrītas lielākie traipi vai ļoti taukainas ēdiena paliekas; ja izvēlētā programma nav piemērota trauku netīrības, taukaino palieku vai citu ēdiena pārpalikumu pakāpei, šie pārpalikumi var palikt trauku mazgājamajā mašīnā un samazināt tās mazgāšanas spēju, kavējot ūdens plūsmu sistēmā. Šajā vai jebkurā citā gadījumā, kad tīrīšanas rezultāts vairs nav apmierinošs, jānotīra trauku mazgājamās mašīnas sienas un rotējošo sviru sprauslas. 

Ieteicama regulāra tīrīšana, izmantojot līdzekli „Somat Machine Cleaner” (reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos), jo tādējādi tiks uzturēta redzamo un slēpto trauku mazgājamās mašīnas detaļu tīrība, pa kurām tiek ievadīts ūdens. 

Trauku mazgājamās mašīnas ārējās malas var notīrīt, „Somat Machine Cleaner” vietā izmantojot universālo sadzīves tīrīšanas līdzekli. Vienkārši uzklājiet to ar mitru drānu un pēc tam noslaukiet netīrumus.

Ūdens novadīšanas caurulei jābūt pievienotai pirms sifona, kas darbojas kā smaku aizturētājs. Turklāt caurulei būtu jābūt taisnai, bez cilpām.

Iespējams, ka tika izvēlēta trauku netīrības pakāpei nepiemērota trauku mazgāšanas programma. Tā rezultātā sietiņā vai filtros uzkrājās paliekas.

Risinājums: Iekariniet „Somat Machine Cleaner” pudeli trauku mazgājamajā mašīnā un atbilstoši norādēm ieslēdziet mazgāšanas ciklu, izmantojot vienu no intensīvākajām programmām. 

Problēmas cēlonis var būt arī paliekas durvju blīvējumā.

Risinājums: samitriniet drānu ar tīrīšanas līdzekli un notīriet durvju blīvi. 

Ja smakas rodas tāpēc, ka mašīna ilgi nav lietota, to var novērst, izmantojot „Somat Deodorizing Pearls®”. Kā arī «Somat» trauku mazgajamās mašīnas tabletes palīdz neitralizēt smakas, un trauku mazgājamā mašīna pēc katra mazgāšanas cikla svaigi smaržo.

Gandrīz visas mājsaimniecībā izmantojamās trauku mazgājamās mašīnās var pievienot pie karstā ūdens apgādes sistēmas. Maksimālajai ieplūdes temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 60°C; lai iegūtu papildinformāciju, vislabāk konsultēties ar trauku mazgājamās mašīnas ražotāju. Ja trauku mazgājamā mašīna ir pievienota karstā ūdens apgādes sistēmai, elektroenerģijas patēriņš būs mazāks, jo ūdens uzkarsēšanai trauku mazgāšanas programmas darbības laikā tiks patērēts mazāks elektrības daudzums. Faktiskais ietaupītās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no ieplūstošā karstā ūdens temperatūras un telpas temperatūras.

Ir pierādīts, ka mūsu „Somat” mazgāšanas līdzekļa tīrīšanas efektivitāte ir ļoti augsta tādās trauku mazgājamajās mašīnās, kas ir pievienotas karstā ūdens krānam. Pat sastāvā ietvertās pret temperatūras svārstībām jutīgās sastāvdaļas, piemēram, enzīmi, iedarbojas pilnībā: karstais ūdens pirmajā ciklā (sākotnējā skalošana vai pamatmazgāšana atkarībā no izvēlētās programmas) tiek atdzesēts līdz aptuveni 30°C atbilstoši trauku un trauku mazgājamās mašīnas iekšējo sienu temperatūrai.

Ja tiek izmantota daudzfunkcionālā tablete (piem., „Somat All in One”, „Somat All in One Extra”, „Somat Gold” vai „Somat Excellence”), nav nepieciešams izmantot papildu skalošanas līdzekli. Turklāt, ja ūdens cietība nepārsniedz 21° dH (pēc Vācijas ūdens cietības skalas), nav nepieciešams pievienot attīrošo sāli. Tomēr attīrošā sāls jāizmanto augstākas cietības gadījumā, lai aizsargātu trauku mazgājamo mašīnu un iegūtu labāko rezultātu. Atkarībā no mašīnas veida brīdinājuma indikators var norādīt uz skalošanas līdzekļa vai sāls trūkumu. Šos indikatorus var neņemt vērā, ja daudzfunkcionālā tablete tiek lietota, ievērojot visus nosacījumus.

Šķidrās roku mazgāšanai paredzētās ziepes nav piemērotas lietošanai trauku mazgājamajās mašīnās. Šie produkti rada putas, kas var iekļūt trauku mazgājamās mašīnas galvenajā ūdens plūsmas caurulē un izraisīt ūdens plūsmas apstāšanos. Tādā gadījumā Jums būtu jāizsauc meistars, lai tā tiktu salabota un atkal būtu darba kārtībā. Šī paša iemesla dēļ trauki, kas sākumā ir mazgāti ar rokām, pirms likšanas trauku mazgājamajā mašīnā ir kārtīgi jānoskalo.

70/75°C Intensīvā mazgāšana

Vidēji vai ļoti netīriem katliem un pannām

65°C Parastā vai universālā mazgāšana

Piekaltušām ēdiena paliekām

50/55°C Parastā vai universālā mazgāšana

Vidēji netīriem traukiem

45/55°C Elektroenerģiju taupošā/Ekonomiskā mazgāšana

Vidēji netīriem traukiem (programmas darbības laiks var būt ilgāks nekā parastajai programmai)

35°C līdz 45°C Mazgāšana viegli plīstošiem traukiem/stiklam

Mazliet netīriem, pret temperatūras svārstībām jutīgiem traukiem (īpaši glāzēm)

35°C līdz 60°C Ātrā/Īsā mazgāšana

Mazliet netīriem traukiem bez piekaltušām ēdiena paliekām (programmas darbības laiks ir mazāks par stundu, bet tā var patērēt vairāk elektroenerģijas)

Iemesli var būt dažādi — nepareizi izvēlēta programma, nepareiza trauku mazgājamās mašīnas uzpilde vai uz traukiem bija palikušas nešķīstošas ēdiena paliekas. Labākais veids, kā nepieļaut sliktus trauku mazgāšanas rezultātus, ir pēc trauku izmantošanas notīrīt vai noslaucīt no tiem noturīgākās ēdiena paliekas un nekavējoties ielikt tos trauku mazgājamajā mašīnā. Pārliecinieties, ka trauku mazgājamā mašīna ir uzpildīta pareizi. Smidzinātājiem brīvi jāgriežas, un uzgaļi nedrīkst būt nosprostoti. Ņemiet vērā mūsu padomus par trauku likšanu trauku mazgājamajā mašīnā.

Glāzēs, tasēs, bļodās vai šaurās tvertnēs var rasties smilšainas paliekas, ja trauki ir pārāk netīri vai mazgāšanas temperatūra ir pārāk zema. Garas, šauras glāzes nedrīkst likt augšējā nodalījuma stūros, jo ūdens mazgāšanas laikā nespēs netraucēti piekļūt visiem priekšmetiem. Ja ēdiena paliekas nav noskalotas, tas bieži vien ir tāpēc, ka tās bijušas ieliktas „aklajos punktos”, t. i., citi priekšmeti tās aizseguši, un smidzinātājs tām nav piekļuvis. Regulāri pārbaudiet sietu sistēmu un sprauslas un iztīriet aizsprostojumus, lai novērstu atkārtotu ēdiena palieku izplatību un uzkrāšanos.

Ja melno tēju atstāj nenomazgātu, tā var izveidot kārtiņu, kas var palikt tasītes iekšpusē. Šie traipi var būt īpaši grūti notīrāmi, ja vietējais ūdens ir ļoti ciets, kā arī tas var būt atkarīgs no tējas veida. Tējas traipus var notīrīt, palielinot trauku mazgāšanas pulvera devu vai izmantojot „Somat” daudzfunkcionālo tableti 50/55°C programmā (piem., „Somat All in One”, „Somat All in One Extra”, „Somat Gold” vai „Somat Excellence”) tabletes spēj notīrīt tējas traipus zemā temperatūrā.

Tauku paliekas uzkrājas un paliek sietā un trauku mazgāšanas kamerā, ja ļoti taukainus traukus bieži mazgā īsajās programmās vai ātrajos mazgāšanas ciklos. Trauku mazgāšanas programma vienmēr jāizvēlas atbilstoši trauku netīrības pakāpei. Pirms trauku ievietošanas trauku mazgājamā mašīnā no traukiem vai pannām jānotīra liekās tauku paliekas, piem., ar izmantotajiem galda piederumiem vai papīra dvieli. Lai viegli iztīrītu trauku mazgājamās mašīnas iekšpusi, mēs iesakām izmantot „Somat Machine Cleaner” (ja tas ir pieejams).

Ja ūdens mīkstināšanai tiek izmantota attīrošā sāls, uz traukiem var palikt balta, ūdenī šķīstoša kārtiņa, jo sāls šķīdums ir iztecējis no attīrošās sāls rezervuāra. Iespējamie iemesli:

• Sāls rezervuāra vāks nav kārtīgi aizvērts, ļaujot sāls šķīdumam iekļūt trauku mazgāšanas kamerā. Šajā gadījumā kārtīgi aizveriet vāku.
• Iespējams, vākā ir radusies mikroplaisa, un tas ir jānomaina.
• Uzpildot rezervuāru, liekā sāls, iespējams, ir izlijusi trauku mazgāšanas kamerā. Šajā gadījumā izvēlieties īso mazgāšanas ciklu un ieslēdziet tukšu trauku mazgājamo mašīnu.

Iespējams, tas ir kaļķakmens. Šāda kārtiņa var izveidoties, ja tiek izmantots mazgāšanas pulveris vai tabletes, kuru sastāvā nav sāls, un ūdens mīkstināšanas sistēmā nav attīrošās sāls. Šajā gadījumā jums jāuzpilda sāls vai jāizmanto daudzfunkcionālās tabletes ar sāls iedarbību (piem., „Somat All in One”, „Somat All in One Extra”, „Somat Gold” vai „Somat Excellence”). Ja ūdens cietība ir lielāka par 21° dH (pēc Vācijas ūdens cietības skalas), kaļķakmens var izveidoties, pat izmantojot daudzfunkcionālās tabletes. Šajā gadījumā sāls jāiepilda arī sāls rezervuārā un vienlaikus jāizmanto arī daudzfunkcionāls tīrīšanas produkts. Pārbaudiet ūdens mīkstināšanas elementu, ievērojot trauku mazgājamās mašīnas lietošanas instrukcijas norādījumus, lai redzētu, vai tas ir iestatīts atbilstoši vietējā ūdens cietībai.

Tūlītējs risinājums: ieslēdziet tukšu trauku mazgājamo mašīnu visintensīvākajā programmā un izmantojiet „Somat Machine Cleaner”. Tādējādi tiks notīrīti kaļķakmens nosēdumi. Ja nomazgātie trauki ir pilnībā pārklāti ar balto, nešķīstošo kārtiņu, tos var atstāt mašīnā, kamēr tā darbojas, izmantojot trauku mazgājamās mašīnas tīrīšanas līdzekli. Izņēmums: pret skābi jutīgi materiāli, piemēram, emalja vai trauki ar dekoratīviem elementiem.

Apsūbējumu, iespējams, radījis ēdiens. Sudraba apsūbēšanu var izraisīt ēdiens, kas satur sēru, piemēram, sinepes, olas, pākšaugi, zivis utt. Trauku mazgājamajā mašīnā sēru saturošās ēdiena paliekas ilgāk iedarbojas uz priekšmetiem nekā tad, ja trauki tiek mazgāti ar rokām. „Somat” tablešu sudraba aizsardzības īpašības novērš sudraba apsūbēšanu, ja apsūbējumu izraisījuši sēra savienojumi vai ēdiena paliekas. Ja ir daudz ēdiena palieku vai mašīna tiek lietota tikai retos intervālos, ieteicams uzreiz pēc izmantošanas mazgāt sudraba priekšmetus ar rokām vai uzreiz pēc šo priekšmetu ielikšanas veikt auksto beigu skalošanu trauku mazgājamajā mašīnā. Jāizvairās arī no tiešas sudraba un nerūsējošā sudraba saskares mašīnā. Tomēr sudraba apsūbēšanu neizraisa tikai ārējie faktori. Liela nozīme ir sudraba pārklājuma sastāvam un tā apstrādei. Piemēram, sudrabs ar „800” provi, var iegūt gaiši brūnu nokrāsu tā augstā vara satura — 200 daļiņas uz 1000 — dēļ. Tāpēc tas nav pārāk piemērots mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā. Tomēr, ja metāls pēc tam galvaniskā peldē ticis pārklāts ar sudrabu, tam būs tādas pašas īpašības kā sudraba pārklājumam ar „90” vai „100” provi. Ļoti veciem sudraba galda piederumiem, kuru sudraba pārklājums laika gaitā ir nobružājies, reizēm līdz tādai pakāpei, ka kļuvis redzams pamatmateriāls, ir lielāka varbūtība apsūbēt. Šādus galda piederumus vairs nedrīkst mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā. Nav iespējams pilnībā novērst sudraba galda piederumu apsūbēšanu. Radušos sudraba priekšmetu apsūbējumu var notīrīt, izmantojot metāla pulēšanas līdzekli.

Šīs „varavīksnes” krāsas ir apsūbējuma veids, ko izraisa konkrēta veida ēdieni, piemēram, ziedkāposti, selerijas, kolrābji, sēnes, kartupeļi vai vārītas zivis. Trauku mazgāšanas laikā ūdens var saturēt šīs vielas un tās var izraisīt apsūbējumu arī citiem trauku mašīnā esošajiem traukiem/ priekšmetiem. Šis krāsainais pārklājums ir ļoti plānas kārtiņas, kas pielīp tēraudam. Pārklājums ir nekaitīgs un to ir iespējams notīrīt izmantojot trauku mazgājamās mašīnas tīrīšanas līdzekli vai metāla pulēšanas līdzekli.

Šādi rūsas plankumi jeb rūsa pēc skalošanas uz traukiem vai nerūsējošā tērauda galda piederumiem parasti nokļūst no citiem priekšmetiem. Tās varētu būt, piemēram, parastā tērauda skrūves, ko izmanto, lai piestiprinātu katlu un pannu rokturus. Citi rūsas avoti varētu būt automatizētie virtuves piederumi, mizojamie naži, tējas sietiņi vai citi virtuves piederumi, kas izgatavoti no mazleģēta tērauda. Vēl viens izplatīts rūsas iemesls pēc skalošanas ir bojāts trauku nodalījumu plastmasas pārklājums, kas atsedz metāla stieņus. Izveidojusies rūsa trauku mazgājamajā mašīnā tiek izplatīta ar mazgāšanas ūdeni, un tā nosēžas uz nerūsējošā tērauda priekšmetiem. Trauku mazgāšanas līdzeklis neizraisa rūsēšanu. Retos gadījumos rūsas daļiņas var būt iekļuvušas mašīnā ar krāna ūdeni.

Visizplatītākais nerūsējošā tērauda korozijas veids ir punktveida korozija, kas bojā metālu. Tās iedarbībai īpaši pakļauti nažu asmeņi. Punktveida korozija sākas ar sīkiem, adatas dūriena lieluma caurumiņiem, kas ar neapbruņotu aci nav redzami. Caurumiņiem izplešoties, bojātās vietas, kas ir tumši pelēkā vai melnā krāsā ar graudainu struktūru, var būt pat vairākus milimetrus lielas. Šīs korozijas cēlonis ir virsmas aizsargslāņa bojājumi. Šādus bojājumus izraisa hlorīdi, kas sastopami parastajā sālī, dzeramajā ūdenī un ēdiena paliekās. To pastiprina arī ēdienā esošās skābes. Tāpēc, uzpildot ūdens mīkstinātāja sāls rezervuāru, ir svarīgi pārliecināties, vai trauku mazgājamās mašīnas apakšā vai citās daļās ilgstoši neatrodas sāls. To var novērst, veicot sākotnējo skalošanu vai jaunākās mašīnās — īso ciklu, lai aizskalotu izlijušo attīrošo sāli vai sāls šķīdumu, kas izplūdis no rezervuāra. Tādi sārmaini produkti kā mazgāšanas šķīdumi neizraisa nerūsējošā tērauda virsmu punktveida koroziju.

Stikla korozijas rašanās, kas izraisa nespodrumu, ir atkarīga no stikla veida un trauku mazgāšanas apstākļiem. Lai gan stiklam piemīt ķīmiskā izturība, to var laika gaitā sabojāt pat ar tīru ūdeni vai ūdeņainiem šķīdumiem. Tādējādi vielas ekstrahējas, un stikls izskatās nespodrs. Šo efektu pastiprina pastāvīgā mitro un sauso fāžu maiņa un temperatūras svārstības (vidējā mazgāšanas ciklā). Tomēr var paiet ilgs laiks, līdz parādās redzamas sekas, piemēram, nespodrums vai baltas švīkas, kas radušās, mazgājot glāzes trauku mazgājamajā mašīnā. Tā kā stikls parasti ir ļoti mirdzošs un caurspīdīgs, visi bojājumi uzreiz kļūst redzami. Tas nav saistīts ar izmantotā mazgāšanas līdzekļa veidu. Šāda stikla korozija var rasties, izmantojot jebkuru automātiskās trauku mazgājamās mašīnas mazgāšanas līdzekli. Savukārt „Somat All in One”, „Somat All in One Extra”, „Somat Gold” vai „Somat Excellence” līdzeklī ir ir iestrādāta stikla aizsardzības funkcija, kas palīdz ilgāk aizsargāt glāzes pret stikla koroziju.

Lūk, noderīgs ieteikums nākotnei: iegādājoties jaunas glāzes, meklējiet marķējumu vai piezīmes par piemērotību mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā. Daži ražotāji garantē glāžu izturību līdz noteiktam trauku mazgāšanas ciklu skaitam.

Plastmasas virsma, kas atgrūž ūdeni, padara to par grūti saslapināmu. Tādējādi žūšanas laikā izveidojas pilītes. Turklāt plastmasa gandrīz neabsorbē karstumu. Tāpēc tā žūst lēnāk nekā citi materiāli. Atkarībā no plastmasas priekšmetu (virsmas) stāvokļa (vecuma, virsmas raupjuma, skrāpējumiem u.c.) un trauku mazgājamās mašīnas žāvēšanas efektivitātes daži atsevišķi priekšmeti pēc to izņemšanas no trauku mazgājamās mašīnas, var būt nedaudz mitri.

Skrāpējumi vienmēr rodas, veicot mehāniski iedarbojoties uz stikla virsmu. Reti kurām ikdienā lietotajām glāzēm nav šādu bojājuma pazīmju. Veicot trauku mazgāšanu trauku mazgājamajā mašīnā, skrāpējumi un smalkās rievas rodas, kad glāzes saskaras viena ar otru vai cietiem priekšmetiem. Tas notiek tāpēc, ka glāzes trauku mazgājamās mašīnas trauku nodalījumā ir ievietotas pārāk cieši viena pie otras, tā, ka tās saskaras. Tā rezultātā uz to virsmas var rasties apļveida skrāpējumi, jo glāzes mazgāšanas laikā griežas. Skrāpējumi var rasties vienā vietā vai pa visu glāzes virsmu. Tie var arī pārklāties, izveidojot baltu laukumu vai apli. Smalkās rieviņas ir iepriekš izveidojušies bojājumi, ko parasti nevar redzēt ar neapbruņotu aci. Apskatot glāzes mikroskopā, var redzēt ļoti smalkas plaisas, kas atrodas tieši viena otrai pretī. Tās kļūst redzamas smalku plaisu veidā tikai pēc atkārtotas mazgāšanas trauku mazgājamajā mašīnā. Parasti skrāpējumu pēdas uz stikla cilvēka acij sākotnēji nav redzamas. Jo biežāk stiklu mazgā trauku mazgājamajā mašīnā, jo redzamākas kļūst skrāpējumu pēdas – to izraisa ūdens un šķidro mazgāšanas līdzekļa iekļūšana skrāpējumos vai smalkajās plaisās. Tādējādi stikla daļiņas, kas jau pirms tam bija pa pusei atdalījušās, atdalās pavisam. Šo procesu paātrina temperatūras krišanās, trauku mazgājamajai mašīnai no karstā mazgāšanas cikla pārslēdzoties uz auksto vidējo mazgāšanas ciklu.

Pretēji izplatītajam uzskatam, ka stikls ir ļoti gluds un ūdens necaurlaidīgs, stikla virsmai patiesībā ir raupja un neviendabīga struktūra, ko var saredzēt mikroskopā. Gan izmantojot, gan mazgājot traukus, šajās plaisās var iekļūt netīrumu daļiņas, un atkarībā no trauku mazgāšanas apstākļiem (izvēlētās programmas, tīrīšanas temperatūras, ūdens strūklas spiediena utt.) tās var nebūt iespējams likvidēt katrā stikla trauku mazgāšanas reizē. Šāda problēma ir īpaši izplatīta garām stikla glāzēm, kuru pamatnei ūdens strūkla mēdz nepiekļūt. Ķīmisko procesu ietekmē šīs daļiņas laika gaitā var mainīties un izraisīt glāzes smakošanu. Glāzes izmantošanas laikā smaka tiek pārnesta uz tajā esošo dzērienu. Tas ir īpaši pamanāms, dzerot gāzētu minerālūdeni, jo augšup peldošie ogļskābās gāzes burbuļi atdala daļiņas no stikla sieniņām un nogādā tās virspusē.

Kādu laiku lietotu glāžu stikla virsmas bojājumi izraisa arī virsmas struktūras maiņu un veicina mikroskopisko daļiņu iesprostošanos glāžu virsmā.

Lai novērstu glāžu smakošanu, tās var nomazgāt vairākas reizes pēc kārtas, izmantojot augstas temperatūras trauku mazgāšanas programmu. To darot, glāzes jānovieto nodalījumā tā, lai ūdens strūkla sasniegtu visas to virsmas daļas. Atkarībā no glāžu stāvokļa un lietošanas ilguma ne vienmēr būs iespējams pilnībā novērst šādas smakas.